stillatus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of stillō

Participle

[edit]

stīllātus (feminine stīllāta, neuter stīllātum); first/second-declension participle

  1. trickled
  2. distilled

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative stīllātus stīllāta stīllātum stīllātī stīllātae stīllāta
genitive stīllātī stīllātae stīllātī stīllātōrum stīllātārum stīllātōrum
dative stīllātō stīllātae stīllātō stīllātīs
accusative stīllātum stīllātam stīllātum stīllātōs stīllātās stīllāta
ablative stīllātō stīllātā stīllātō stīllātīs
vocative stīllāte stīllāta stīllātum stīllātī stīllātae stīllāta