stillativus

Latin

Etymology

From stīllō +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /stil.laːˈtiː.u̯us/, [s̠t̪ɪlːʲäːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /stil.laˈti.vus/, [st̪ilːäˈt̪iːvus]

Adjective

stillātīvus (feminine stillātīva, neuter stillātīvum); first/second-declension adjective

1. dropping, dripping

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	stillātīvus	stillātīva	stillātīvum		stillātīvī	stillātīvae	stillātīva
genitive	stillātīvī	stillātīvae	stillātīvī		stillātīvōrum	stillātīvārum	stillātīvōrum
dative	stillātīvō	stillātīvae	stillātīvō		stillātīvīs
accusative	stillātīvum	stillātīvam	stillātīvum		stillātīvōs	stillātīvās	stillātīva
ablative	stillātīvō	stillātīvā	stillātīvō		stillātīvīs
vocative	stillātīve	stillātīva	stillātīvum		stillātīvī	stillātīvae	stillātīva

Related terms

• dēstīllātiō
• dēstīllō
• stīlla
• stīllanter
• stīllātim
• stīllicidium
• stīllō

References

• “stillativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press