staturus

Latin

Etymology 1

Future active participle of stō (“stand”).

Participle

stātūrus (feminine stātūra, neuter stātūrum); first/second-declension participle

1. about to stand
2. about to stay, about to remain

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	stātūrus	stātūra	stātūrum		stātūrī	stātūrae	stātūra
genitive	stātūrī	stātūrae	stātūrī		stātūrōrum	stātūrārum	stātūrōrum
dative	stātūrō	stātūrae	stātūrō		stātūrīs
accusative	stātūrum	stātūram	stātūrum		stātūrōs	stātūrās	stātūra
ablative	stātūrō	stātūrā	stātūrō		stātūrīs
vocative	stātūre	stātūra	stātūrum		stātūrī	stātūrae	stātūra

Etymology 2

Future active participle of sistō (“stand”).

Participle

stātūrus (feminine stātūra, neuter stātūrum); first/second-declension participle

1. about to cause to stand
2. about to to stop
3. about to place oneself; to stand

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	stātūrus	stātūra	stātūrum		stātūrī	stātūrae	stātūra
genitive	stātūrī	stātūrae	stātūrī		stātūrōrum	stātūrārum	stātūrōrum
dative	stātūrō	stātūrae	stātūrō		stātūrīs
accusative	stātūrum	stātūram	stātūrum		stātūrōs	stātūrās	stātūra
ablative	stātūrō	stātūrā	stātūrō		stātūrīs
vocative	stātūre	stātūra	stātūrum		stātūrī	stātūrae	stātūra

References

• staturus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.