sputurus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of spuō.
Participle
[edit]spūtūrus (feminine spūtūra, neuter spūtūrum); first/second-declension participle
- about to spew
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | spūtūrus | spūtūra | spūtūrum | spūtūrī | spūtūrae | spūtūra | |
| genitive | spūtūrī | spūtūrae | spūtūrī | spūtūrōrum | spūtūrārum | spūtūrōrum | |
| dative | spūtūrō | spūtūrae | spūtūrō | spūtūrīs | |||
| accusative | spūtūrum | spūtūram | spūtūrum | spūtūrōs | spūtūrās | spūtūra | |
| ablative | spūtūrō | spūtūrā | spūtūrō | spūtūrīs | |||
| vocative | spūtūre | spūtūra | spūtūrum | spūtūrī | spūtūrae | spūtūra | |