spraca

Old Dutch

Etymology

From Proto-West Germanic *sprāku, *sprākijā.

Noun

sprāca f

1. speech, speaking

Inflection

Declension of sprāca (feminine ō/ōn-stem noun)

case	singular	plural
nominative	sprāca	sprāca, sprācon
accusative	sprāca, sprācon	sprāca, sprācon
genitive	sprācon	sprācono
dative	sprācon	sprācon

Descendants

• Middle Dutch: sprâke
  • Dutch: spraak, (obsolete) sprake, spraeke
    • Afrikaans: spraak

References

• “sprāka”, in Oudnederlands Woordenboek, 2012