spiritalitas

Latin

Alternative forms

• spīrituālitās

Etymology

From spīritālis (“spiritual”) +‎ -tās, from spīritus (“breath, breathing; air; spirit”), from spirō (“breathe, respire; live”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /spiː.riˈtaː.li.taːs/, [s̠piːrɪˈt̪äːlʲɪt̪äːs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /spi.riˈta.li.tas/, [spiriˈt̪äːlit̪äs]

Noun

spīritālitās f (genitive spīritālitātis); third declension

1. spirituality

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	spīritālitās	spīritālitātēs
genitive	spīritālitātis	spīritālitātum
dative	spīritālitātī	spīritālitātibus
accusative	spīritālitātem	spīritālitātēs
ablative	spīritālitāte	spīritālitātibus
vocative	spīritālitās	spīritālitātēs

Related terms

• spīrābilis
• spīrāculum
• spīrāmen
• spīrāmentum
• spīrātiō
• spīrātus
• spīritālis
• spīritāliter
• spīritus
• spīritus asper
• spīritus lēnis
• spīritus sānctus
• spīrō

References

• “spiritalitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• spiritalitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.