sollicitatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of sollicitō.
Participle
[edit]sollicitātus (feminine sollicitāta, neuter sollicitātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | sollicitātus | sollicitāta | sollicitātum | sollicitātī | sollicitātae | sollicitāta | |
| genitive | sollicitātī | sollicitātae | sollicitātī | sollicitātōrum | sollicitātārum | sollicitātōrum | |
| dative | sollicitātō | sollicitātae | sollicitātō | sollicitātīs | |||
| accusative | sollicitātum | sollicitātam | sollicitātum | sollicitātōs | sollicitātās | sollicitāta | |
| ablative | sollicitātō | sollicitātā | sollicitātō | sollicitātīs | |||
| vocative | sollicitāte | sollicitāta | sollicitātum | sollicitātī | sollicitātae | sollicitāta | |