simulaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of simulō.
Participle
[edit]simulātūrus (feminine simulātūra, neuter simulātūrum); first/second-declension participle
- about to imitate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | simulātūrus | simulātūra | simulātūrum | simulātūrī | simulātūrae | simulātūra | |
| genitive | simulātūrī | simulātūrae | simulātūrī | simulātūrōrum | simulātūrārum | simulātūrōrum | |
| dative | simulātūrō | simulātūrae | simulātūrō | simulātūrīs | |||
| accusative | simulātūrum | simulātūram | simulātūrum | simulātūrōs | simulātūrās | simulātūra | |
| ablative | simulātūrō | simulātūrā | simulātūrō | simulātūrīs | |||
| vocative | simulātūre | simulātūra | simulātūrum | simulātūrī | simulātūrae | simulātūra | |