sideraticius

Latin

Etymology

From sīderātus +‎ -īcius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /siː.de.raːˈtiː.ki.us/, [s̠iːd̪ɛräːˈt̪iːkiʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /si.de.raˈti.t͡ʃi.us/, [sid̪eräˈt̪iːt͡ʃius]

Adjective

sīderātīcius (feminine sīderātīcia, neuter sīderātīcium); first/second-declension adjective

1. (Late Latin) palsied, star-struck

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	sīderātīcius	sīderātīcia	sīderātīcium		sīderātīciī	sīderātīciae	sīderātīcia
genitive	sīderātīciī	sīderātīciae	sīderātīciī		sīderātīciōrum	sīderātīciārum	sīderātīciōrum
dative	sīderātīciō	sīderātīciae	sīderātīciō		sīderātīciīs
accusative	sīderātīcium	sīderātīciam	sīderātīcium		sīderātīciōs	sīderātīciās	sīderātīcia
ablative	sīderātīciō	sīderātīciā	sīderātīciō		sīderātīciīs
vocative	sīderātīcie	sīderātīcia	sīderātīcium		sīderātīciī	sīderātīciae	sīderātīcia

References

• “sideraticius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• sideraticius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.