sibilatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of sībilō

Participle

sībilātus (feminine sībilāta, neuter sībilātum); first/second-declension participle

1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	sībilātus	sībilāta	sībilātum		sībilātī	sībilātae	sībilāta
genitive	sībilātī	sībilātae	sībilātī		sībilātōrum	sībilātārum	sībilātōrum
dative	sībilātō	sībilātae	sībilātō		sībilātīs
accusative	sībilātum	sībilātam	sībilātum		sībilātōs	sībilātās	sībilāta
ablative	sībilātō	sībilātā	sībilātō		sībilātīs
vocative	sībilāte	sībilāta	sībilātum		sībilātī	sībilātae	sībilāta

References

• “sibilatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press