sermocinatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of sermōcinor.
Participle
[edit]sermōcinātus (feminine sermōcināta, neuter sermōcinātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | sermōcinātus | sermōcināta | sermōcinātum | sermōcinātī | sermōcinātae | sermōcināta | |
| genitive | sermōcinātī | sermōcinātae | sermōcinātī | sermōcinātōrum | sermōcinātārum | sermōcinātōrum | |
| dative | sermōcinātō | sermōcinātae | sermōcinātō | sermōcinātīs | |||
| accusative | sermōcinātum | sermōcinātam | sermōcinātum | sermōcinātōs | sermōcinātās | sermōcināta | |
| ablative | sermōcinātō | sermōcinātā | sermōcinātō | sermōcinātīs | |||
| vocative | sermōcināte | sermōcināta | sermōcinātum | sermōcinātī | sermōcinātae | sermōcināta | |