sensutus
Latin
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /senˈsuː.tus/, [s̠ẽːˈs̠uːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /senˈsu.tus/, [senˈsuːt̪us]
Adjective
[edit]sēnsūtus (feminine sēnsūta, neuter sēnsūtum); first/second-declension adjective
- Alternative form of sēnsātus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | sēnsūtus | sēnsūta | sēnsūtum | sēnsūtī | sēnsūtae | sēnsūta | |
| genitive | sēnsūtī | sēnsūtae | sēnsūtī | sēnsūtōrum | sēnsūtārum | sēnsūtōrum | |
| dative | sēnsūtō | sēnsūtae | sēnsūtō | sēnsūtīs | |||
| accusative | sēnsūtum | sēnsūtam | sēnsūtum | sēnsūtōs | sēnsūtās | sēnsūta | |
| ablative | sēnsūtō | sēnsūtā | sēnsūtō | sēnsūtīs | |||
| vocative | sēnsūte | sēnsūta | sēnsūtum | sēnsūtī | sēnsūtae | sēnsūta | |
References
[edit]- “sensutus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- "sensutus", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- sensutus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.