semiustilatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of sēmiustilō.
Participle
[edit]sēmiustilātus (feminine sēmiustilāta, neuter sēmiustilātum); first/second-declension participle
- Alternative form of sēmustulātus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | sēmiustilātus | sēmiustilāta | sēmiustilātum | sēmiustilātī | sēmiustilātae | sēmiustilāta | |
| genitive | sēmiustilātī | sēmiustilātae | sēmiustilātī | sēmiustilātōrum | sēmiustilātārum | sēmiustilātōrum | |
| dative | sēmiustilātō | sēmiustilātae | sēmiustilātō | sēmiustilātīs | |||
| accusative | sēmiustilātum | sēmiustilātam | sēmiustilātum | sēmiustilātōs | sēmiustilātās | sēmiustilāta | |
| ablative | sēmiustilātō | sēmiustilātā | sēmiustilātō | sēmiustilātīs | |||
| vocative | sēmiustilāte | sēmiustilāta | sēmiustilātum | sēmiustilātī | sēmiustilātae | sēmiustilāta | |
References
[edit]- “semiustilatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers