seminudus
Appearance
Latin
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /seː.miˈnuː.dus/, [s̠eːmɪˈnuːd̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /se.miˈnu.dus/, [semiˈnuːd̪us]
Adjective
[edit]sēminūdus (feminine sēminūda, neuter sēminūdum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | sēminūdus | sēminūda | sēminūdum | sēminūdī | sēminūdae | sēminūda | |
genitive | sēminūdī | sēminūdae | sēminūdī | sēminūdōrum | sēminūdārum | sēminūdōrum | |
dative | sēminūdō | sēminūdae | sēminūdō | sēminūdīs | |||
accusative | sēminūdum | sēminūdam | sēminūdum | sēminūdōs | sēminūdās | sēminūda | |
ablative | sēminūdō | sēminūdā | sēminūdō | sēminūdīs | |||
vocative | sēminūde | sēminūda | sēminūdum | sēminūdī | sēminūdae | sēminūda |
References
[edit]- “seminudus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “seminudus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- seminudus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.