sejungens
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of sējungō.
Participle
[edit]sējungēns (genitive sējungentis); third-declension one-termination participle
- Alternative form of sēiungens
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | sējungēns | sējungentēs | sējungentia | ||
| genitive | sējungentis | sējungentium | |||
| dative | sējungentī | sējungentibus | |||
| accusative | sējungentem | sējungēns | sējungentēs sējungentīs |
sējungentia | |
| ablative | sējungente sējungentī1 |
sējungentibus | |||
| vocative | sējungēns | sējungentēs | sējungentia | ||
1When used purely as an adjective.