sarcinatus
Latin
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /sar.kiˈnaː.tus/, [s̠ärkɪˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /sar.t͡ʃiˈna.tus/, [särt͡ʃiˈnäːt̪us]
Adjective
[edit]sarcinātus (feminine sarcināta, neuter sarcinātum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | sarcinātus | sarcināta | sarcinātum | sarcinātī | sarcinātae | sarcināta | |
| genitive | sarcinātī | sarcinātae | sarcinātī | sarcinātōrum | sarcinātārum | sarcinātōrum | |
| dative | sarcinātō | sarcinātae | sarcinātō | sarcinātīs | |||
| accusative | sarcinātum | sarcinātam | sarcinātum | sarcinātōs | sarcinātās | sarcināta | |
| ablative | sarcinātō | sarcinātā | sarcinātō | sarcinātīs | |||
| vocative | sarcināte | sarcināta | sarcinātum | sarcinātī | sarcinātae | sarcināta | |
Related terms
[edit]References
[edit]- “sarcinatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- sarcinatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.