saltatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of saltō.

Participle

saltātus (feminine saltāta, neuter saltātum); first/second-declension participle

1. danced

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	saltātus	saltāta	saltātum		saltātī	saltātae	saltāta
genitive	saltātī	saltātae	saltātī		saltātōrum	saltātārum	saltātōrum
dative	saltātō	saltātae	saltātō		saltātīs
accusative	saltātum	saltātam	saltātum		saltātōs	saltātās	saltāta
ablative	saltātō	saltātā	saltātō		saltātīs
vocative	saltāte	saltāta	saltātum		saltātī	saltātae	saltāta

References

• “saltatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “saltatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• saltatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.