Jump to content

saginaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of sagīnō

Participle

[edit]

sagīnātūrus (feminine sagīnātūra, neuter sagīnātūrum); first/second-declension participle

  1. about to feed or nourish

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative sagīnātūrus sagīnātūra sagīnātūrum sagīnātūrī sagīnātūrae sagīnātūra
genitive sagīnātūrī sagīnātūrae sagīnātūrī sagīnātūrōrum sagīnātūrārum sagīnātūrōrum
dative sagīnātūrō sagīnātūrae sagīnātūrō sagīnātūrīs
accusative sagīnātūrum sagīnātūram sagīnātūrum sagīnātūrōs sagīnātūrās sagīnātūra
ablative sagīnātūrō sagīnātūrā sagīnātūrō sagīnātūrīs
vocative sagīnātūre sagīnātūra sagīnātūrum sagīnātūrī sagīnātūrae sagīnātūra