Jump to content

rusticatus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of rūsticor

Participle

[edit]

rūsticātus (feminine rūsticāta, neuter rūsticātum); first/second-declension participle

  1. lived in the country

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative rūsticātus rūsticāta rūsticātum rūsticātī rūsticātae rūsticāta
genitive rūsticātī rūsticātae rūsticātī rūsticātōrum rūsticātārum rūsticātōrum
dative rūsticātō rūsticātae rūsticātō rūsticātīs
accusative rūsticātum rūsticātam rūsticātum rūsticātōs rūsticātās rūsticāta
ablative rūsticātō rūsticātā rūsticātō rūsticātīs
vocative rūsticāte rūsticāta rūsticātum rūsticātī rūsticātae rūsticāta