ruminaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of rūminor.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /ruː.mi.naːˈtuː.rus/, [ruːmɪnäːˈt̪uːrʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ru.mi.naˈtu.rus/, [ruminäˈt̪uːrus]
Participle
[edit]rūminātūrus (feminine rūminātūra, neuter rūminātūrum); first/second-declension participle
- about to chew the cud, ruminate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | rūminātūrus | rūminātūra | rūminātūrum | rūminātūrī | rūminātūrae | rūminātūra | |
| genitive | rūminātūrī | rūminātūrae | rūminātūrī | rūminātūrōrum | rūminātūrārum | rūminātūrōrum | |
| dative | rūminātūrō | rūminātūrae | rūminātūrō | rūminātūrīs | |||
| accusative | rūminātūrum | rūminātūram | rūminātūrum | rūminātūrōs | rūminātūrās | rūminātūra | |
| ablative | rūminātūrō | rūminātūrā | rūminātūrō | rūminātūrīs | |||
| vocative | rūminātūre | rūminātūra | rūminātūrum | rūminātūrī | rūminātūrae | rūminātūra | |