ruminalis
Latin
[edit]Etymology
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /ruː.miˈnaː.lis/, [ruːmɪˈnäːlʲɪs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ru.miˈna.lis/, [rumiˈnäːlis]
Adjective
[edit]rūminālis (neuter rūmināle); third-declension two-termination adjective
Declension
[edit]Third-declension two-termination adjective.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | rūminālis | rūmināle | rūminālēs | rūminālia | |
| genitive | rūminālis | rūminālium | |||
| dative | rūminālī | rūminālibus | |||
| accusative | rūminālem | rūmināle | rūminālēs rūminālīs |
rūminālia | |
| ablative | rūminālī | rūminālibus | |||
| vocative | rūminālis | rūmināle | rūminālēs | rūminālia | |
References
[edit]- “ruminalis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- ruminalis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.