Jump to content

rumigatus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of rūmigō

Participle

[edit]

rūmigātus (feminine rūmigāta, neuter rūmigātum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative rūmigātus rūmigāta rūmigātum rūmigātī rūmigātae rūmigāta
genitive rūmigātī rūmigātae rūmigātī rūmigātōrum rūmigātārum rūmigātōrum
dative rūmigātō rūmigātae rūmigātō rūmigātīs
accusative rūmigātum rūmigātam rūmigātum rūmigātōs rūmigātās rūmigāta
ablative rūmigātō rūmigātā rūmigātō rūmigātīs
vocative rūmigāte rūmigāta rūmigātum rūmigātī rūmigātae rūmigāta