Jump to content

rumigaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of rūmigō

Participle

[edit]

rūmigātūrus (feminine rūmigātūra, neuter rūmigātūrum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative rūmigātūrus rūmigātūra rūmigātūrum rūmigātūrī rūmigātūrae rūmigātūra
genitive rūmigātūrī rūmigātūrae rūmigātūrī rūmigātūrōrum rūmigātūrārum rūmigātūrōrum
dative rūmigātūrō rūmigātūrae rūmigātūrō rūmigātūrīs
accusative rūmigātūrum rūmigātūram rūmigātūrum rūmigātūrōs rūmigātūrās rūmigātūra
ablative rūmigātūrō rūmigātūrā rūmigātūrō rūmigātūrīs
vocative rūmigātūre rūmigātūra rūmigātūrum rūmigātūrī rūmigātūrae rūmigātūra