ruino

See also: ruinó

Asturian

Adjective

ruino

1. neuter of ruin

Esperanto

Pronunciation

• IPA^(key): /ruˈino/

• Audio:

  (file)

• Rhymes: -ino
• Hyphenation: ru‧i‧no

Noun

ruino (accusative singular ruinon, plural ruinoj, accusative plural ruinojn)

1. ruin (construction withered by time)

Derived terms

• ŝipruino
• ruinigi

Latin

Etymology

From ruīna.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ruˈiː.noː/, [ruˈiːnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ruˈi.no/, [ruˈiːno]

Verb

ruīnō (present infinitive ruīnāre); first conjugation, no perfect or supine stems

1. to ruin

   Synonyms: ēvāstō, dēvāstō, dēstruō, aboleō, dīruō, sepeliō, exscindō, perdō, occīdō, tollō, vāstō, populor, absūmō, impellō, interimō, accīdō, perimō, trucīdō

   Antonyms: ēmendō, reficiō, reparō, corrigō, medeor

Conjugation

   Conjugation of ruīnō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ruīnō		ruīnās		ruīnat		ruīnāmus		ruīnātis		ruīnant
	imperfect	ruīnābam		ruīnābās		ruīnābat		ruīnābāmus		ruīnābātis		ruīnābant
	future	ruīnābō		ruīnābis		ruīnābit		ruīnābimus		ruīnābitis		ruīnābunt
	perfect	ruīnāvī		ruīnāvistī		ruīnāvit		ruīnāvimus		ruīnāvistis		ruīnāvērunt, ruīnāvēre
	pluperfect	ruīnāveram		ruīnāverās		ruīnāverat		ruīnāverāmus		ruīnāverātis		ruīnāverant
	future perfect	ruīnāverō		ruīnāveris		ruīnāverit		ruīnāverimus		ruīnāveritis		ruīnāverint
passive	present	ruīnor		ruīnāris, ruīnāre		ruīnātur		ruīnāmur		ruīnāminī		ruīnantur
	imperfect	ruīnābar		ruīnābāris, ruīnābāre		ruīnābātur		ruīnābāmur		ruīnābāminī		ruīnābantur
	future	ruīnābor		ruīnāberis, ruīnābere		ruīnābitur		ruīnābimur		ruīnābiminī		ruīnābuntur
	perfect	ruīnātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ruīnātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ruīnātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ruīnem		ruīnēs		ruīnet		ruīnēmus		ruīnētis		ruīnent
	imperfect	ruīnārem		ruīnārēs		ruīnāret		ruīnārēmus		ruīnārētis		ruīnārent
	perfect	ruīnāverim		ruīnāverīs		ruīnāverit		ruīnāverīmus		ruīnāverītis		ruīnāverint
	pluperfect	ruīnāvissem		ruīnāvissēs		ruīnāvisset		ruīnāvissēmus		ruīnāvissētis		ruīnāvissent
passive	present	ruīner		ruīnēris, ruīnēre		ruīnētur		ruīnēmur		ruīnēminī		ruīnentur
	imperfect	ruīnārer		ruīnārēris, ruīnārēre		ruīnārētur		ruīnārēmur		ruīnārēminī		ruīnārentur
	perfect	ruīnātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ruīnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		ruīnā		—		—		ruīnāte		—
	future	—		ruīnātō		ruīnātō		—		ruīnātōte		ruīnantō
passive	present	—		ruīnāre		—		—		ruīnāminī		—
	future	—		ruīnātor		ruīnātor		—		—		ruīnantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		ruīnāre			ruīnārī			ruīnāns			—
future		ruīnātūrum esse			ruīnātum īrī			ruīnātūrus			ruīnandus
perfect		ruīnāvisse			ruīnātum esse			—			ruīnātus
future perfect		—			ruīnātum fore			—			—
perfect potential		ruīnātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		ruīnandī		ruīnandō		ruīnandum		ruīnandō		ruīnātum		ruīnātū

Spanish

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈrwino/ [ˈrwi.no]
• Rhymes: -ino
• Syllabification: rui‧no

Verb

ruino

1. first-person singular present indicative of ruinar