Jump to content

rubricaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of rubrīcō

Participle

[edit]

rubrīcātūrus (feminine rubrīcātūra, neuter rubrīcātūrum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative rubrīcātūrus rubrīcātūra rubrīcātūrum rubrīcātūrī rubrīcātūrae rubrīcātūra
genitive rubrīcātūrī rubrīcātūrae rubrīcātūrī rubrīcātūrōrum rubrīcātūrārum rubrīcātūrōrum
dative rubrīcātūrō rubrīcātūrae rubrīcātūrō rubrīcātūrīs
accusative rubrīcātūrum rubrīcātūram rubrīcātūrum rubrīcātūrōs rubrīcātūrās rubrīcātūra
ablative rubrīcātūrō rubrīcātūrā rubrīcātūrō rubrīcātūrīs
vocative rubrīcātūre rubrīcātūra rubrīcātūrum rubrīcātūrī rubrīcātūrae rubrīcātūra