rivalicius

Latin

Etymology

From rīvālis +‎ -icius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /riː.u̯aːˈli.ki.us/, [riːu̯äːˈlʲɪkiʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ri.vaˈli.t͡ʃi.us/, [riväˈliːt͡ʃius]

Adjective

rīvālicius (feminine rīvālicia, neuter rīvālicium); first/second-declension adjective

1. Of or relating to those who make use of the same brook.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	rīvālicius	rīvālicia	rīvālicium		rīvāliciī	rīvāliciae	rīvālicia
genitive	rīvāliciī	rīvāliciae	rīvāliciī		rīvāliciōrum	rīvāliciārum	rīvāliciōrum
dative	rīvāliciō	rīvāliciae	rīvāliciō		rīvāliciīs
accusative	rīvālicium	rīvāliciam	rīvālicium		rīvāliciōs	rīvāliciās	rīvālicia
ablative	rīvāliciō	rīvāliciā	rīvāliciō		rīvāliciīs
vocative	rīvālicie	rīvālicia	rīvālicium		rīvāliciī	rīvāliciae	rīvālicia

Related terms

• rīvālis
• rīvālitās
• rīvātim
• rīvifīnālis
• rīvō
• rīvora
• rīvulus
• rīvus

References

• “rivalicius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• rivalicius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.