rimaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of rīmor.
Participle
[edit]rīmātūrus (feminine rīmātūra, neuter rīmātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | rīmātūrus | rīmātūra | rīmātūrum | rīmātūrī | rīmātūrae | rīmātūra | |
| genitive | rīmātūrī | rīmātūrae | rīmātūrī | rīmātūrōrum | rīmātūrārum | rīmātūrōrum | |
| dative | rīmātūrō | rīmātūrae | rīmātūrō | rīmātūrīs | |||
| accusative | rīmātūrum | rīmātūram | rīmātūrum | rīmātūrōs | rīmātūrās | rīmātūra | |
| ablative | rīmātūrō | rīmātūrā | rīmātūrō | rīmātūrīs | |||
| vocative | rīmātūre | rīmātūra | rīmātūrum | rīmātūrī | rīmātūrae | rīmātūra | |