revelatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of revēlō.
Participle
[edit]revēlātus (feminine revēlāta, neuter revēlātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | revēlātus | revēlāta | revēlātum | revēlātī | revēlātae | revēlāta | |
| genitive | revēlātī | revēlātae | revēlātī | revēlātōrum | revēlātārum | revēlātōrum | |
| dative | revēlātō | revēlātae | revēlātō | revēlātīs | |||
| accusative | revēlātum | revēlātam | revēlātum | revēlātōs | revēlātās | revēlāta | |
| ablative | revēlātō | revēlātā | revēlātō | revēlātīs | |||
| vocative | revēlāte | revēlāta | revēlātum | revēlātī | revēlātae | revēlāta | |