revelans
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of revēlō.
Participle
[edit]revēlāns (genitive revēlantis); third-declension one-termination participle
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | revēlāns | revēlantēs | revēlantia | ||
| genitive | revēlantis | revēlantium | |||
| dative | revēlantī | revēlantibus | |||
| accusative | revēlantem | revēlāns | revēlantēs revēlantīs |
revēlantia | |
| ablative | revēlante revēlantī1 |
revēlantibus | |||
| vocative | revēlāns | revēlantēs | revēlantia | ||
1When used purely as an adjective.