reunitus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of reūniō

Participle

[edit]

reūnītus (feminine reūnīta, neuter reūnītum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative reūnītus reūnīta reūnītum reūnītī reūnītae reūnīta
genitive reūnītī reūnītae reūnītī reūnītōrum reūnītārum reūnītōrum
dative reūnītō reūnītae reūnītō reūnītīs
accusative reūnītum reūnītam reūnītum reūnītōs reūnītās reūnīta
ablative reūnītō reūnītā reūnītō reūnītīs
vocative reūnīte reūnīta reūnītum reūnītī reūnītae reūnīta