restincturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of restinguō.
Participle
[edit]restīnctūrus (feminine restīnctūra, neuter restīnctūrum); first/second-declension participle
- about to extinguish
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | restīnctūrus | restīnctūra | restīnctūrum | restīnctūrī | restīnctūrae | restīnctūra | |
| genitive | restīnctūrī | restīnctūrae | restīnctūrī | restīnctūrōrum | restīnctūrārum | restīnctūrōrum | |
| dative | restīnctūrō | restīnctūrae | restīnctūrō | restīnctūrīs | |||
| accusative | restīnctūrum | restīnctūram | restīnctūrum | restīnctūrōs | restīnctūrās | restīnctūra | |
| ablative | restīnctūrō | restīnctūrā | restīnctūrō | restīnctūrīs | |||
| vocative | restīnctūre | restīnctūra | restīnctūrum | restīnctūrī | restīnctūrae | restīnctūra | |