resoluturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of resolvō.
Participle
[edit]resolūtūrus (feminine resolūtūra, neuter resolūtūrum); first/second-declension participle
- about to release
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | resolūtūrus | resolūtūra | resolūtūrum | resolūtūrī | resolūtūrae | resolūtūra | |
| genitive | resolūtūrī | resolūtūrae | resolūtūrī | resolūtūrōrum | resolūtūrārum | resolūtūrōrum | |
| dative | resolūtūrō | resolūtūrae | resolūtūrō | resolūtūrīs | |||
| accusative | resolūtūrum | resolūtūram | resolūtūrum | resolūtūrōs | resolūtūrās | resolūtūra | |
| ablative | resolūtūrō | resolūtūrā | resolūtūrō | resolūtūrīs | |||
| vocative | resolūtūre | resolūtūra | resolūtūrum | resolūtūrī | resolūtūrae | resolūtūra | |