repugnaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of repugnō.
Participle
[edit]repugnātūrus (feminine repugnātūra, neuter repugnātūrum); first/second-declension participle
- about to oppose
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | repugnātūrus | repugnātūra | repugnātūrum | repugnātūrī | repugnātūrae | repugnātūra | |
| genitive | repugnātūrī | repugnātūrae | repugnātūrī | repugnātūrōrum | repugnātūrārum | repugnātūrōrum | |
| dative | repugnātūrō | repugnātūrae | repugnātūrō | repugnātūrīs | |||
| accusative | repugnātūrum | repugnātūram | repugnātūrum | repugnātūrōs | repugnātūrās | repugnātūra | |
| ablative | repugnātūrō | repugnātūrā | repugnātūrō | repugnātūrīs | |||
| vocative | repugnātūre | repugnātūra | repugnātūrum | repugnātūrī | repugnātūrae | repugnātūra | |