repleturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of repleō.
Participle
[edit]replētūrus (feminine replētūra, neuter replētūrum); first/second-declension participle
- about to replenish
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | replētūrus | replētūra | replētūrum | replētūrī | replētūrae | replētūra | |
| genitive | replētūrī | replētūrae | replētūrī | replētūrōrum | replētūrārum | replētūrōrum | |
| dative | replētūrō | replētūrae | replētūrō | replētūrīs | |||
| accusative | replētūrum | replētūram | replētūrum | replētūrōs | replētūrās | replētūra | |
| ablative | replētūrō | replētūrā | replētūrō | replētūrīs | |||
| vocative | replētūre | replētūra | replētūrum | replētūrī | replētūrae | replētūra | |