repetiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of repetō.
Participle
[edit]repetītūrus (feminine repetītūra, neuter repetītūrum); first/second-declension participle
- about to attack again
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | repetītūrus | repetītūra | repetītūrum | repetītūrī | repetītūrae | repetītūra | |
| genitive | repetītūrī | repetītūrae | repetītūrī | repetītūrōrum | repetītūrārum | repetītūrōrum | |
| dative | repetītūrō | repetītūrae | repetītūrō | repetītūrīs | |||
| accusative | repetītūrum | repetītūram | repetītūrum | repetītūrōs | repetītūrās | repetītūra | |
| ablative | repetītūrō | repetītūrā | repetītūrō | repetītūrīs | |||
| vocative | repetītūre | repetītūra | repetītūrum | repetītūrī | repetītūrae | repetītūra | |