renuntiaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of renuntiō.
Participle
[edit]renūntiātūrus (feminine renūntiātūra, neuter renūntiātūrum); first/second-declension participle
- about to reject
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | renūntiātūrus | renūntiātūra | renūntiātūrum | renūntiātūrī | renūntiātūrae | renūntiātūra | |
| genitive | renūntiātūrī | renūntiātūrae | renūntiātūrī | renūntiātūrōrum | renūntiātūrārum | renūntiātūrōrum | |
| dative | renūntiātūrō | renūntiātūrae | renūntiātūrō | renūntiātūrīs | |||
| accusative | renūntiātūrum | renūntiātūram | renūntiātūrum | renūntiātūrōs | renūntiātūrās | renūntiātūra | |
| ablative | renūntiātūrō | renūntiātūrā | renūntiātūrō | renūntiātūrīs | |||
| vocative | renūntiātūre | renūntiātūra | renūntiātūrum | renūntiātūrī | renūntiātūrae | renūntiātūra | |