renitens

Latin

Etymology 1

Present participle of renītor.

Participle

renītēns (genitive renītentis); third-declension one-termination participle

1. struggling

Declension

Third-declension participle.

	singular			plural
	masc./fem.	neuter		masc./fem.	neuter
nominative	renītēns			renītentēs	renītentia
genitive	renītentis			renītentium
dative	renītentī			renītentibus
accusative	renītentem	renītēns		renītentēs renītentīs	renītentia
ablative	renītente renītentī1			renītentibus
vocative	renītēns			renītentēs	renītentia

¹When used purely as an adjective.

Etymology 2

Present participle of reniteō.

Participle

renitēns (genitive renitentis); third-declension one-termination participle

1. shining or gleaming (back)
2. flashing

Declension

Third-declension participle.

	singular			plural
	masc./fem.	neuter		masc./fem.	neuter
nominative	renitēns			renitentēs	renitentia
genitive	renitentis			renitentium
dative	renitentī			renitentibus
accusative	renitentem	renitēns		renitentēs renitentīs	renitentia
ablative	renitente renitentī1			renitentibus
vocative	renitēns			renitentēs	renitentia

¹When used purely as an adjective.