remuneratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of remūnerō.
Participle
[edit]remūnerātus (feminine remūnerāta, neuter remūnerātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | remūnerātus | remūnerāta | remūnerātum | remūnerātī | remūnerātae | remūnerāta | |
| genitive | remūnerātī | remūnerātae | remūnerātī | remūnerātōrum | remūnerātārum | remūnerātōrum | |
| dative | remūnerātō | remūnerātae | remūnerātō | remūnerātīs | |||
| accusative | remūnerātum | remūnerātam | remūnerātum | remūnerātōs | remūnerātās | remūnerāta | |
| ablative | remūnerātō | remūnerātā | remūnerātō | remūnerātīs | |||
| vocative | remūnerāte | remūnerāta | remūnerātum | remūnerātī | remūnerātae | remūnerāta | |