remigatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of rēmigō.
Participle
[edit]rēmigātus (feminine rēmigāta, neuter rēmigātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | rēmigātus | rēmigāta | rēmigātum | rēmigātī | rēmigātae | rēmigāta | |
| genitive | rēmigātī | rēmigātae | rēmigātī | rēmigātōrum | rēmigātārum | rēmigātōrum | |
| dative | rēmigātō | rēmigātae | rēmigātō | rēmigātīs | |||
| accusative | rēmigātum | rēmigātam | rēmigātum | rēmigātōs | rēmigātās | rēmigāta | |
| ablative | rēmigātō | rēmigātā | rēmigātō | rēmigātīs | |||
| vocative | rēmigāte | rēmigāta | rēmigātum | rēmigātī | rēmigātae | rēmigāta | |