remano

Italian

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈrɛ.ma.no/, /ˈre.ma.no/
• Rhymes: -ɛmano, -emano
• Hyphenation: rè‧ma‧no, ré‧ma‧no

Verb

remano

1. third-person plural present indicative of remare

Anagrams

• Merano, Romena, armeno, marone, morena, nomare, nomerà, romane, romena

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /reˈmaː.noː/, [rɛˈmäːnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /reˈma.no/, [reˈmäːno]

Verb

remānō (present infinitive remānāre, perfect active remānāvī, supine remānātum); first conjugation

1. to flow back

Conjugation

   Conjugation of remānō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	remānō		remānās		remānat		remānāmus		remānātis		remānant
	imperfect	remānābam		remānābās		remānābat		remānābāmus		remānābātis		remānābant
	future	remānābō		remānābis		remānābit		remānābimus		remānābitis		remānābunt
	perfect	remānāvī		remānāvistī		remānāvit		remānāvimus		remānāvistis		remānāvērunt, remānāvēre
	pluperfect	remānāveram		remānāverās		remānāverat		remānāverāmus		remānāverātis		remānāverant
	future perfect	remānāverō		remānāveris		remānāverit		remānāverimus		remānāveritis		remānāverint
passive	present	remānor		remānāris, remānāre		remānātur		remānāmur		remānāminī		remānantur
	imperfect	remānābar		remānābāris, remānābāre		remānābātur		remānābāmur		remānābāminī		remānābantur
	future	remānābor		remānāberis, remānābere		remānābitur		remānābimur		remānābiminī		remānābuntur
	perfect	remānātus + present active indicative of sum
	pluperfect	remānātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	remānātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	remānem		remānēs		remānet		remānēmus		remānētis		remānent
	imperfect	remānārem		remānārēs		remānāret		remānārēmus		remānārētis		remānārent
	perfect	remānāverim		remānāverīs		remānāverit		remānāverīmus		remānāverītis		remānāverint
	pluperfect	remānāvissem		remānāvissēs		remānāvisset		remānāvissēmus		remānāvissētis		remānāvissent
passive	present	remāner		remānēris, remānēre		remānētur		remānēmur		remānēminī		remānentur
	imperfect	remānārer		remānārēris, remānārēre		remānārētur		remānārēmur		remānārēminī		remānārentur
	perfect	remānātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	remānātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		remānā		—		—		remānāte		—
	future	—		remānātō		remānātō		—		remānātōte		remānantō
passive	present	—		remānāre		—		—		remānāminī		—
	future	—		remānātor		remānātor		—		—		remānantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		remānāre			remānārī			remānāns			—
future		remānātūrum esse			remānātum īrī			remānātūrus			remānandus
perfect		remānāvisse			remānātum esse			—			remānātus
future perfect		—			remānātum fore			—			—
perfect potential		remānātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		remānandī		remānandō		remānandum		remānandō		remānātum		remānātū

References

• “remano”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• remano in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Verb

remano

1. first-person singular present indicative of remanir