reluctatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of relū̆ctor.
Participle
[edit]relū̆ctātus (feminine relū̆ctāta, neuter relū̆ctātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | relū̆ctātus | relū̆ctāta | relū̆ctātum | relū̆ctātī | relū̆ctātae | relū̆ctāta | |
| genitive | relū̆ctātī | relū̆ctātae | relū̆ctātī | relū̆ctātōrum | relū̆ctātārum | relū̆ctātōrum | |
| dative | relū̆ctātō | relū̆ctātae | relū̆ctātō | relū̆ctātīs | |||
| accusative | relū̆ctātum | relū̆ctātam | relū̆ctātum | relū̆ctātōs | relū̆ctātās | relū̆ctāta | |
| ablative | relū̆ctātō | relū̆ctātā | relū̆ctātō | relū̆ctātīs | |||
| vocative | relū̆ctāte | relū̆ctāta | relū̆ctātum | relū̆ctātī | relū̆ctātae | relū̆ctāta | |