reluctaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of relū̆ctor.
Participle
[edit]relū̆ctātūrus (feminine relū̆ctātūra, neuter relū̆ctātūrum); first/second-declension participle
- about to resist
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | relū̆ctātūrus | relū̆ctātūra | relū̆ctātūrum | relū̆ctātūrī | relū̆ctātūrae | relū̆ctātūra | |
| genitive | relū̆ctātūrī | relū̆ctātūrae | relū̆ctātūrī | relū̆ctātūrōrum | relū̆ctātūrārum | relū̆ctātūrōrum | |
| dative | relū̆ctātūrō | relū̆ctātūrae | relū̆ctātūrō | relū̆ctātūrīs | |||
| accusative | relū̆ctātūrum | relū̆ctātūram | relū̆ctātūrum | relū̆ctātūrōs | relū̆ctātūrās | relū̆ctātūra | |
| ablative | relū̆ctātūrō | relū̆ctātūrā | relū̆ctātūrō | relū̆ctātūrīs | |||
| vocative | relū̆ctātūre | relū̆ctātūra | relū̆ctātūrum | relū̆ctātūrī | relū̆ctātūrae | relū̆ctātūra | |