relaxaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of relaxō.
Participle
[edit]relaxātūrus (feminine relaxātūra, neuter relaxātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | relaxātūrus | relaxātūra | relaxātūrum | relaxātūrī | relaxātūrae | relaxātūra | |
| genitive | relaxātūrī | relaxātūrae | relaxātūrī | relaxātūrōrum | relaxātūrārum | relaxātūrōrum | |
| dative | relaxātūrō | relaxātūrae | relaxātūrō | relaxātūrīs | |||
| accusative | relaxātūrum | relaxātūram | relaxātūrum | relaxātūrōs | relaxātūrās | relaxātūra | |
| ablative | relaxātūrō | relaxātūrā | relaxātūrō | relaxātūrīs | |||
| vocative | relaxātūre | relaxātūra | relaxātūrum | relaxātūrī | relaxātūrae | relaxātūra | |