regelo

Latin

Etymology

From re- +‎ gelō (“freeze”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈre.ɡe.loː/, [ˈrɛɡɛɫ̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈre.d͡ʒe.lo/, [ˈrɛːd͡ʒelo]

Verb

regelō (present infinitive regelāre, perfect active regelāvī, supine regelātum); first conjugation

1. (transitive) to unfreeze, thaw, warm

Conjugation

   Conjugation of regelō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	regelō		regelās		regelat		regelāmus		regelātis		regelant
	imperfect	regelābam		regelābās		regelābat		regelābāmus		regelābātis		regelābant
	future	regelābō		regelābis		regelābit		regelābimus		regelābitis		regelābunt
	perfect	regelāvī		regelāvistī		regelāvit		regelāvimus		regelāvistis		regelāvērunt, regelāvēre
	pluperfect	regelāveram		regelāverās		regelāverat		regelāverāmus		regelāverātis		regelāverant
	future perfect	regelāverō		regelāveris		regelāverit		regelāverimus		regelāveritis		regelāverint
passive	present	regelor		regelāris, regelāre		regelātur		regelāmur		regelāminī		regelantur
	imperfect	regelābar		regelābāris, regelābāre		regelābātur		regelābāmur		regelābāminī		regelābantur
	future	regelābor		regelāberis, regelābere		regelābitur		regelābimur		regelābiminī		regelābuntur
	perfect	regelātus + present active indicative of sum
	pluperfect	regelātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	regelātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	regelem		regelēs		regelet		regelēmus		regelētis		regelent
	imperfect	regelārem		regelārēs		regelāret		regelārēmus		regelārētis		regelārent
	perfect	regelāverim		regelāverīs		regelāverit		regelāverīmus		regelāverītis		regelāverint
	pluperfect	regelāvissem		regelāvissēs		regelāvisset		regelāvissēmus		regelāvissētis		regelāvissent
passive	present	regeler		regelēris, regelēre		regelētur		regelēmur		regelēminī		regelentur
	imperfect	regelārer		regelārēris, regelārēre		regelārētur		regelārēmur		regelārēminī		regelārentur
	perfect	regelātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	regelātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		regelā		—		—		regelāte		—
	future	—		regelātō		regelātō		—		regelātōte		regelantō
passive	present	—		regelāre		—		—		regelāminī		—
	future	—		regelātor		regelātor		—		—		regelantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		regelāre			regelārī			regelāns			—
future		regelātūrum esse			regelātum īrī			regelātūrus			regelandus
perfect		regelāvisse			regelātum esse			—			regelātus
future perfect		—			regelātum fore			—			—
perfect potential		regelātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		regelandī		regelandō		regelandum		regelandō		regelātum		regelātū

Derived terms

• regelātiō

References

• “regelo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• regelo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

regelo

1. first-person singular present indicative of regelar