refrenaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of refrēnō.
Participle
[edit]refrēnātūrus (feminine refrēnātūra, neuter refrēnātūrum); first/second-declension participle
- about to restrain
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | refrēnātūrus | refrēnātūra | refrēnātūrum | refrēnātūrī | refrēnātūrae | refrēnātūra | |
| genitive | refrēnātūrī | refrēnātūrae | refrēnātūrī | refrēnātūrōrum | refrēnātūrārum | refrēnātūrōrum | |
| dative | refrēnātūrō | refrēnātūrae | refrēnātūrō | refrēnātūrīs | |||
| accusative | refrēnātūrum | refrēnātūram | refrēnātūrum | refrēnātūrōs | refrēnātūrās | refrēnātūra | |
| ablative | refrēnātūrō | refrēnātūrā | refrēnātūrō | refrēnātūrīs | |||
| vocative | refrēnātūre | refrēnātūra | refrēnātūrum | refrēnātūrī | refrēnātūrae | refrēnātūra | |