rediturus

Latin

Etymology

Future active participle of redeō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /re.diˈtuː.rus/, [rɛd̪ɪˈt̪uːrʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /re.diˈtu.rus/, [red̪iˈt̪uːrus]

Participle

reditūrus (feminine reditūra, neuter reditūrum); first/second-declension participle

1. about to return

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	reditūrus	reditūra	reditūrum		reditūrī	reditūrae	reditūra
genitive	reditūrī	reditūrae	reditūrī		reditūrōrum	reditūrārum	reditūrōrum
dative	reditūrō	reditūrae	reditūrō		reditūrīs
accusative	reditūrum	reditūram	reditūrum		reditūrōs	reditūrās	reditūra
ablative	reditūrō	reditūrā	reditūrō		reditūrīs
vocative	reditūre	reditūra	reditūrum		reditūrī	reditūrae	reditūra

Descendants

• Italian: redituro