redimiturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of redimiō.
Participle
[edit]redimītūrus (feminine redimītūra, neuter redimītūrum); first/second-declension participle
- about to garland
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | redimītūrus | redimītūra | redimītūrum | redimītūrī | redimītūrae | redimītūra | |
| genitive | redimītūrī | redimītūrae | redimītūrī | redimītūrōrum | redimītūrārum | redimītūrōrum | |
| dative | redimītūrō | redimītūrae | redimītūrō | redimītūrīs | |||
| accusative | redimītūrum | redimītūram | redimītūrum | redimītūrōs | redimītūrās | redimītūra | |
| ablative | redimītūrō | redimītūrā | redimītūrō | redimītūrīs | |||
| vocative | redimītūre | redimītūra | redimītūrum | redimītūrī | redimītūrae | redimītūra | |