Jump to content

redempturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of redimō.

Participle

[edit]

redēmptūrus (feminine redēmptūra, neuter redēmptūrum); first/second-declension participle

  1. about to redeem or atone for

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative redēmptūrus redēmptūra redēmptūrum redēmptūrī redēmptūrae redēmptūra
genitive redēmptūrī redēmptūrae redēmptūrī redēmptūrōrum redēmptūrārum redēmptūrōrum
dative redēmptūrō redēmptūrae redēmptūrō redēmptūrīs
accusative redēmptūrum redēmptūram redēmptūrum redēmptūrōs redēmptūrās redēmptūra
ablative redēmptūrō redēmptūrā redēmptūrō redēmptūrīs
vocative redēmptūre redēmptūra redēmptūrum redēmptūrī redēmptūrae redēmptūra