redarguturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of redarguō.
Participle
[edit]redargūtūrus (feminine redargūtūra, neuter redargūtūrum); first/second-declension participle
- about to disprove
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | redargūtūrus | redargūtūra | redargūtūrum | redargūtūrī | redargūtūrae | redargūtūra | |
| genitive | redargūtūrī | redargūtūrae | redargūtūrī | redargūtūrōrum | redargūtūrārum | redargūtūrōrum | |
| dative | redargūtūrō | redargūtūrae | redargūtūrō | redargūtūrīs | |||
| accusative | redargūtūrum | redargūtūram | redargūtūrum | redargūtūrōs | redargūtūrās | redargūtūra | |
| ablative | redargūtūrō | redargūtūrā | redargūtūrō | redargūtūrīs | |||
| vocative | redargūtūre | redargūtūra | redargūtūrum | redargūtūrī | redargūtūrae | redargūtūra | |