redacturus

Latin

Etymology

Future active participle of redigō.

Participle

redāctūrus (feminine redāctūra, neuter redāctūrum); first/second-declension participle

1. about to reduce

   Quod eo oppido recepto, civitatem Biturigum se in potestatem redacturum confidebat ― Because he was confident that having taken that town, he would reduce the state of the Bituriges under his dominion (Caesar, de Bello Gallico, VII, 13)

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	redāctūrus	redāctūra	redāctūrum		redāctūrī	redāctūrae	redāctūra
genitive	redāctūrī	redāctūrae	redāctūrī		redāctūrōrum	redāctūrārum	redāctūrōrum
dative	redāctūrō	redāctūrae	redāctūrō		redāctūrīs
accusative	redāctūrum	redāctūram	redāctūrum		redāctūrōs	redāctūrās	redāctūra
ablative	redāctūrō	redāctūrā	redāctūrō		redāctūrīs
vocative	redāctūre	redāctūra	redāctūrum		redāctūrī	redāctūrae	redāctūra